Uzraudzības iestāde, kas izveidota pēc vairāku gadu ilgiem vilcināšanās soļiem pēc paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes eurozonai kopumā un ES dalībvalstīm, kuras vēlas tajā piedalīties. – No 2014. gada vidus ECB uzraudzīs nozīmīgākās bankas euro zonā un citās iesaistītajās ES dalībvalstīs. Sākotnēji būs 128 iestādes, bet kopā tās veidos aptuveni 85 % no visu banku kopējās bilances. ECB uzraugiem būs jāpārbauda riskanti vērtspapīri aptuveni 3,7 triljonu eiro vērtībā; vidēji katrai bankai būs jāpārbauda un jāizvērtē 1245 kredītlietas. Aptuveni 4000 mazāk nozīmīgu banku kopumā joprojām atradīsies tiešā valsts iestāžu uzraudzībā. Tomēr ECB arī šajā jomā nodrošinās vienotā uzraudzības mehānisma pareizu piemērošanu. Tas tiek panākts, saistoši definējot Uzraudzības rokasgrāmatu. Šajā rokasgrāmatā ir precīzi noteikts, kā valstu uzraudzības iestādēm jāveic savi uzdevumi. – Monetārās politikas un finanšu uzraudzības nodalīšanu nodrošina jauna ECB komiteja, kā arī procedūra interešu konfliktu risināšanai ar ECB Padomi. Tādējādi ECB būs atbildīga par gandrīz visu mikroprudenciālās uzraudzības jomu. Cita starpā ECB uzraudzīs kapitāla prasību izpildi un kapitāla pietiekamību attiecībā pret kredītiestādes riska profilu. Turklāt ECB uzraudzīs, kā tiek ievēroti noteikumi par sviras rādītāju un likviditātes seguma koeficientu, noteiks kapitāla rezerves un savlaicīgi iejauksies sadarbībā ar noregulējuma iestādēm, ja banka neatbilst vai pastāv risks, ka tā neatbilst regulatīvajam kapitāla rādītājam. Arī turpmāk ECB būs izšķiroši iesaistīta banku darbības atļaujas piešķiršanā un kvalificētas līdzdalības pārbaudē. – Turklāt pārrobežu filiāļu vai pakalpojumu gadījumā starp iesaistītajām un neiesaistītajām dalībvalstīm ECB veiks attiecīgi piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzdevumus. – Pasākumi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu un jo īpaši patērētāju aizsardzības jomā joprojām ir valstu iestāžu un Eiropas Banku iestādes kompetencē. – Vienotajā uzraudzības mehānismā pienākumi ir sadalīti starp ECB un valstu uzraudzības iestādēm atkarībā no tā, vai iestāde tiek uzskatīta par “nozīmīgu” vai “mazāk nozīmīgu”. ECB tiešā uzraudzība principā attiecas tikai uz nozīmīgām iestādēm. Valstu uzraudzības iestādes palīdz ECB veikt šo uzdevumu, piemēram, sagatavojot lēmumus un nodrošinot visu nepieciešamo dokumentāciju. Vienotā uzraudzības mehānisma praktisko sadarbību un darba procedūras reglamentē pamatregula. – Mazāk nozīmīgu iestāžu gadījumā aktīvi darbojas tikai valsts uzraudzības iestādes. Uzraudzības lēmumus attiecībā uz iestādēm pieņem tikai tās. Tomēr tās regulāri informē ECB par savu uzraudzības uzdevumu izpildi arī attiecībā uz mazāk nozīmīgām iestādēm. – Visbeidzot, ECB var arī adresēt valstu uzraudzības iestādēm regulas, pamatnostādnes un vispārīgus norādījumus, saskaņā ar kuriem tās īsteno savu kompetenci mazāk nozīmīgu kredītiestāžu jomā un pieņem uzraudzības lēmumus. ECB var pārsniegt valstu uzraudzības iestāžu prasības attiecībā uz kapitāla rezervēm. Tā var arī uzņemt jaunas bankas un slēgt iestādes, un tas attiecas uz visām bankām, ne tikai uz tām, kas atrodas tās tiešā uzraudzībā. SSM darba valoda ir angļu valoda. Bankām – vismaz pagaidām – ir tiesības izvēlēties savu valsts valodu, kas atbilst vienotajam uzraudzības mehānismam. – Ekspertu kritika par uzraudzības reorganizāciju Eiropā galvenokārt tika vērsta uz diviem punktiem, proti, – iestādes parlamentārās kontroles trūkumu, – uzraudzības sasaisti ar centrālo banku un no tā izrietošajiem iespējamiem interešu konfliktiem (situācijas, kas var apdraudēt uzraudzības iestādes darbības objektivitāti, jo pastāv pretēju interešu iespējamība attiecībā uz ECB monetāro politiku), kā arī – regulējumu attiecībā uz valdības obligācijām, kuras paredzēts atbrīvot no stresa testa. Īpaši Dienvideiropas valstu grāmatvedībā ir milzīgi daudz savas valsts obligāciju, kuru vērtība ir apšaubāma. – No otras puses, jāatzīst, ka, izveidojot vienotu regulējuma un uzraudzības sistēmu visā EMS, valstu uzraudzības iestādes vairs nevarēs patverties pie saviem nacionālajiem čempioniem un likvidēt šķēršļus kapitāla plūsmām starp dalībvalstīm. Tomēr šai jaunajai kvalitātei ir sava cena. – Sk. bancassurance, aktīvu kvalitāte, aktīvu kvalitātes pārskats, uzraudzības mehānisms, vienotais, banku uzraudzība, Eiropas, maksas, Starptautisko norēķinu banka, uzraudzības iestāžu kolēģija, banku savienība, Banku uzraudzības komiteja, Cassis de Dijon spriedums, Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja, visaptverošs novērtējums, demokrātiskais deficīts, Europe AG, ECB grēks, Finanšu stabilitātes forums, kompetences konflikts, uzraudzība, koncentrācijas koeficients, vadošā uzraudzības iestāde, sviras rādītājs, starpniecība, kodola iespēja. Noteikumu kopums, vienota forma, revīzija uz vietas. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2010. gada pārskatu, 114. f. lpp. (progress uzraudzības kolēģiju izveidē), Deutsche Bundesbank 2011. gada septembra mēneša pārskatu, 83. f. lpp. (starptautiskā attīstība; daudzi pārskati), BaFin 2012. gada pārskatu, 153. lpp. (uzraudzības kolēģijas, gatavojoties Eiropas banku uzraudzībai), Finanšu stabilitātes 2013. gada pārskatu, 153. lpp. 10 (valstu uzraudzības iestādes un Eiropas uzraudzība), Deutsche Bundesbank 2013. gada pārskats, 26. lpp. un turpmāk (skaidrojošs izklāsts; pārskati; juridiskie avoti), BaFin 2013. gada pārskats, 82. lpp. un turpmāk (VUM izklāsts), Deutsche Bundesbank 2014. gada oktobra mēneša pārskats, 45. lpp. un turpmāk (detalizēts izklāsts; iekšējās darba metodes; iekšējās struktūras; atsauces).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/