Kopumā glābšana, trešām personām atvieglojot parādsaistības (situācija, kad bankrotējušai vai gandrīz bankrotējušai struktūrai, piemēram, uzņēmumam vai bankai, tiek piešķirta jauna likviditātes injekcija, lai tā varētu izpildīt savas īstermiņa saistības). Izšķir – privātu glābšanu, kad uzņēmumu, piemēram, banku, no maksātnespējas glābj cita iestāde, centrālā banka, valsts, – iekšzemes glābšanu, kad valsts iestādes – pašvaldības, rajona, valsts, valsts uzņēmuma – maksātspēju palīdz pārtraukt cita valsts iestāde, un – starptautisku glābšanu, kad valsti atbalsta cita valsts vai starptautiskas organizācijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds. – ES līgumā ir iekļauta klauzula par to, ka Kopiena neatbild par dalībvalstu publisko struktūru parādiem (LESD 125. pants). Jāatzīst, ka daudzi jau no paša sākuma bažījās, ka ārkārtas situācijās izņēmumus varētu noteikt ar attiecīgu Eiropas Parlamenta lēmumu. – Finanšu krīzes laikā, kas sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei 2007. gadā, tika runāts par ES Komisijas emitētām obligācijām, kuru ieņēmumi tiktu novirzīti valstīm, kuras pašas diez vai bauda uzticību kapitāla tirgū. Tika arī uzskatīts, ka ECB var iegādāties valdības obligācijas otrreizējā tirgū – saskaņā ar ES līgumu to darīt primārajā tirgū ir skaidri aizliegts -, lai stabilizētu cenas, un ECB to arī darīja. Tomēr šie pasākumi ir pretrunā noteikumiem par sanācijas aizliegumu, kuru mērķis ir novērst morālo risku valsts līmenī. Valstu valdības būs kārdinātas tērēt neelastīgi, ja tās varēs rēķināties ar to, ka citas dalībvalstis uzņemsies daļu no to parāda. Tā sekas būtu “fiskālās disciplīnas sacensības”, un tādējādi tiktu atliktas nepieciešamās tautsaimniecības korekcijas. – Tāpēc par šāda veida finansiālo palīdzību būtu jāturpina atbildēt tikai Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), saistot savu atbalstu ar stingri kontrolētiem nosacījumiem (nosacītību). G20 samitā Londonā 2009. gada 2. aprīlī tika uzsvērts šis SVF uzdevums, un tāpēc SVF finanšu resursi tika ievērojami palielināti. – Sk. noregulējuma mehānisms, vienots, AIG darījums, bailes, perverss, prezumpcija, centrālā banka, izpirkšana, centrālā banka, aval, banka, sistēmiska, banku glābšana, banku glābšana, reverss, banku savienība, bilances korekcija, bazuka, garantija, deficīta finansēšanas aizliegums, Somija, eiroobligācijas, kopējais, Eiropas Finanšu stabilizācijas fonds, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, iespējamā prasība, ECB kritums, garantija, naudas tirgus operācijas, pēdējās instances naudas aizdevējs, Milzu valstis, valdības garantēta obligācija, valdības izplatība, savstarpējs spiediens, Kaldora Hiksa kritērijs, algu politika, koordinēta, morālais risks, kodola opcija, C plāns, politikas skava, politikas defolts, glābšana, riska dalīšana, atdeves ideoloģija, ēnu valsts, parāda atmaksas pakts, Eiropas, drošības tīkls, globāls, Vienotais galvenais likviditātes konduits, stabilizācijas mehānisms, Eiropas, stabilitātes fonds, Eiropas, rezerves kredīts, pārvedumu savienība, pārdalīšana, centrālās bankas izraisīta, bagātības nodeva, Parāda un ražīguma saikne, līguma uzticamība, uzticības burbulis, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks, monetārā savienība 2. divvirzienu opcija, piespiedu ekspropriācija, piespiedu konvertējama obligācija. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2010. gada maija mēneša pārskatu, 12. f., 67. f. lpp. (Kritiski par garantijām Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/