Ātrā kopuma ieguldījums

Nodeva, ko savulaik iekasēja no iedzīvotājiem, lai uzturētu teritoriju. – Ziemeļvācijā pīlādzis bija un joprojām ir līdz piecus metrus plats dzīvs žogs, ko zāģē katru trešo vai ceturto gadu. Sākotnēji līkums, iespējams, kalpoja tikai kā lauka robeža, bet pēc tam arī kā aizsargs pret augsnes eroziju vētru dēļ un kā aizsargsiena pret ienaidnieka uzbrukumiem kara gadījumā. – Šobrīd Vācijas ziemeļos ir aptuveni 50 000 kilometru līkumu. Tā saglabāšana daļēji ir paredzēta dabas aizsardzības noteikumos, jo līkumam ir liela saimnieciska nozīme, jo īpaši kā ligzdošanas vietai daudzām lauksaimniecībā noderīgām putnu sugām. – Skatīt maksu par aizsprostu, maksu par dambjiem, maksu par piestātni, maksu par atmatā atstātu zemi, maksu par cietajiem grāvjiem.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Ātrā kopuma ieguldījums“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/atra-kopuma-ieguldijums/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

1 Seitenaufruf dieser Seite