Aizdevumi, kompensējošie aizdevumi

Atsevišķu uzņēmumu un nozaru sezonālās atšķirības kredītu vajadzībās rada – īslaicīgu noguldījumu pārpalikumu bankās, bet – vienlaikus citās tautsaimniecības nozarēs ir palielināts pieprasījums pēc kredītiem. Aizdevumu piešķiršanu, kas notiek, pamatojoties uz šādu naudas uzkrājumu – jo summas, kas bankai uzticētas apmaiņā pret procentu maksājumiem, atrodas kontos -, sauc par kompensējošo kreditēšanu. Katrā gadījumā to aprēķina centrālā banka. – Palielinoties ekonomiskajai aktivitātei, rodas pieprasījums pēc aizdevumiem, kas pārsniedz aprakstītās naudas rezerves apjomu. Tagad bankām nepieciešama papildu centrālās bankas nauda, ko tās var iegūt no centrālās bankas dažādos veidos. – Sk. endogenitātes principu, noguldījumu iespēja, pastāvīgā iespēja, nauda, monetārā bāze, naudas piedāvājums, kredītu ekspansija, kredītu krīze, likviditāte, M1, aizdevumu iespēja uz nakti, maksāšanas līdzekļi.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Aizdevumi, kompensējošie aizdevumi“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/aizdevumi-kompensejosie-aizdevumi/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

12 Seitenaufrufe dieser Seite