Aizvainojuma efekts

Ja nav noteikts citādi, tad tas, ka tiešā nodokļa palielinājuma gadījumā, kas tiek uztverts kā netaisnīgs – piemēram, no darba ienākumiem; no vērtspapīru apgrozījuma -, skartie reaģē ar – piedāvājuma kvantitātes samazinājumu – šeit: mazāks darba stundu skaits, atsakoties strādāt virsstundas; (atteikšanās strādāt virsstundas) apgrozījuma novirzīšana uz ēnu banku sektoru un banku pagrīdi – vai/un piedāvājuma kvalitātes samazinājumu – piemēram, paviršs darbs; pienācīga apkalpošana tikai lieliem klientiem, institucionālajiem investoriem. – No tā var secināt, ka priekšroka jādod netiešajiem nodokļiem. – Skat. vienoto nodokli, vadības nodokli, spekulācijas nodokli, Tobina nodokli.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Aizvainojuma efekts“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/aizvainojuma-efekts/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

7 Seitenaufrufe dieser Seite