Finanšu stabilitāte

Stāvoklis, kurā finanšu sistēma spēj – vienmērīgi un veiksmīgi – savienot pieprasījumu ar piedāvājumu, – ar naudas palīdzību un ar naudas starpniecību sadalīt ierobežotos resursus, lai visefektīvāk sadalītu ierobežotos resursus, ko dēvē arī par “efektīvu finanšu resursu sadali”; un cik lielā mērā № jau ietver № – risku novērtēšanu un to nodošanu citiem tirgus dalībniekiem (riska uzņemējiem), – maksājumu un vērtības pārvedumu drošas apstrādes garantēšanu, kā arī – iespējamo traucējumu (satricinājumu) absorbēšanu tā, lai iepriekš minētie uzdevumi netiktu būtiski traucēti. – Finanšu stabilitātes nodrošināšana principā nevar būt monetārās politikas uzdevums. Tas tāpēc, ka šim nolūkam nepieciešamie instrumenti – piemēram, pretcikliskas kapitāla prasības bankām vai garantijas apdraudētajām iestādēm – pēc veida un piemērošanas atšķiras no monetārās politikas koriģējošajiem skrūvēm. Tāpēc nav jēgas pieprasīt finanšu stabilitātes garantiju kā centrālo banku papildu mērķi. – Finanšu stabilitātei ir nepieciešama stabilitāte arī citur. Tas galvenokārt attiecas uz augstu politiskās stabilitātes līmeni. Monetārā stabilitāte un līdzsvarots budžets. – Sk. kredītriska mijmaiņas darījumu saiknes, Elizabetes jautājums, finanšu tirgus satricinājums, finanšu tirgus stabilitāte, finanšu sistēma, labums, sabiedrība, maržas spiediens, teorēma par naudas nozīmi, organizācijas, bezpeļņas organizācijas, sistēmas konflikts, finanšu tirgus. – Sk. ECB 2008. gada pārskatu, 166. lpp. un turpmāk (ECB veiktā uzraudzība), Deutsche Bundesbank 2009. gada pārskatu, 91. lpp. un turpmāk (Finanšu stabilitātes problēmas Vācijā; atsevišķi pasākumi finanšu krīzes laikā), Deutsche Bundesbank 2010. gada oktobra mēneša pārskatu, 27. lpp. un turpmāk (Vispārīgi un detalizēti dati par stabilitāti Vācijas banku sistēmā; pārskati), ECB 2010. gada pārskatu, 154. lpp. un turpmāk. (pamatinformācija par finanšu stabilitāti; atšķirības atsevišķās euro zonas valstīs), Deutsche Bundesbank 2011. gada februāra mēneša pārskats, 68. lpp. un turpmāk (pasākumi Eiropas stabilitātes mehānisma izveidei), ECB 2011. gada pārskats, 122. lpp. un turpmāk (jaunas iestādes, 2012. gada finanšu stabilitātes pārskats, 17. lpp. un turpmāk (valsts parāda krīze apdraud finanšu stabilitāti), Deutsche Bundesbank 2013. gada aprīļa mēneša pārskats, 47. lpp. un turpmāk (Bundesbank loma Finanšu stabilitātes uzraudzības likumā).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Finanšu stabilitāte“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/finansu-stabilitate/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

7 Seitenaufrufe dieser Seite