Dārgmetālu krājumi

Vecākā ekonomiskajā literatūrā valdīja vienprātība, ka katrai valstij ir jāuzkrāj daudz dārgmetālu un jāaizliedz eksportēt valsts iekšienē iegūtos metālus. Ņemot vērā laika posma no 16. līdz 18. gadsimta sākumam apstākļus, tas bija pareizi. Jo tajā laikā Indijā, Dienvidaustrumāzijā un citviet pasaulē preces varēja iegādāties tikai par dārgmetāliem. Dārgmetāls bija arī vienīgā prece, ko varēja izmantot, lai kara gadījumā iegūtu sabiedrotos. – Šajā kontekstā tiek runāts arī par merkantilismu (merkantilisms – 16. gadsimta vidū līdz 18. gadsimta sākumam valdošo ekonomisko domu kopums, kas kopumā aicināja valdību regulēt valsts ekonomiku, lai palielinātu tās varu uz konkurējošo valstu rēķina, un jo īpaši doktrīna, ka nauda ir bagātība, tāpēc zelta un sudraba uzkrāšana ir labklājības un bagātības atslēga). – Sk. bagātība, aktīvi, vērtības relativitāte, labklājība.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Dārgmetālu krājumi“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/dargmetalu-krajumi/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

9 Seitenaufrufe dieser Seite