Prasība, ko līdz aptuveni 1900. gadam izvirzīja arī vadošie ekonomisti, ka centrālā banka principā drīkst laist apgrozībā tikai tik daudz maksāšanas līdzekļu, cik mēra ar tās dārgmetālu krājumiem. Tādējādi naudas piedāvājuma pielāgošana, piemēram, ekonomiskās situācijas pārmaiņām (uzņēmējdarbības cikli; biznesa cikli) vai ar ekonomiku nesaistītām ietekmēm (piemēram, dabas katastrofas), izmantojot atbilstošu centrālās bankas politiku, ir izslēgta. – Valūtas teorijas pamatā ir uzskats, ka naudas vērtība galvenokārt ir atkarīga no centrālās bankas rīcībā esošo dārgmetālu daudzuma vai vērtības, t. i., cenas galvenokārt nosaka apgrozībā esošās naudas daudzums. – Sk. pret Grešama likumu, banku teoriju, krizokrātiju, krizomāniju, vienas trešdaļas segumu, naudu, privāto, Pīla banku likumu, valūtu, piesaistīto, karšu banku, cikliskumu.
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/