Beveridža līkne

Populārs grafiks, kas ilustrē darba tirgus līdzsvaru attiecībā uz brīvajām darba vietām un bezdarbu. Centrālās bankas parasti piesardzīgi vērtē Beveridža līknes nozīmi. Tas ir tāpēc, ka – tautsaimniecība tiek aplūkota punktveidīgi; vismaz pamatmodelī netiek ņemtas vērā pat lielas reģionālās atšķirības, bet, piemēram, salīdziniet ASV un Luksemburgu, un – statistika par brīvajām darbvietām bija un joprojām ir neprecīza, jo ne par visām brīvajām darbvietām tiek ziņots darba dienestiem, un tāpēc aprēķinos izmantotā datu bāze nav precīza. – Sk. Okunša likumu, darba sludinājumu indeksu, izaugsmes un nodarbinātības saikni. – Sk. 2011. gada aprīļa Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 40. lpp. un turpmāk (Beveridža līkne un nozaru/reģionālās strukturālās pārmaiņas; pārskati; atsauces).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Zitieren

Merk, G. (Hrsg.): „Beveridža līkne“. In: Finanz- und Wirtschaftslexikon. https://www.gerhardmerk.de/beveridza-likne/ (Stand: 10.09.2022).

Die von Universitätsprofessor Dr. Gerhard Merk begründete Sammlung wird seit Herbst 2014 von Professor Dr. Dr. h.c. Eckehard Krah redaktionell fortgeführt und um neue Begriffe ergänzt. Sollten Sie Fehler entdecken oder sonstige Hinweise haben, schreiben Sie an: info@ekrah.com

5 Seitenaufrufe dieser Seite