Visi pasākumi, kas ietekmē ekonomikas primārās ražošanas nozari (lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību), un tos bieži iedala – tirgus un cenu politikā, – lauksaimniecības sociālajā politikā un – lauksaimniecības pamatpolitikā. – Tā kā ikviens cilvēks ir atkarīgs no lauksaimniecības produktu patēriņa, lai uzturētu savu eksistenci, šo preču cena ir ārkārtīgi augsta. Pat ļoti nelielam cenu kāpumam, piemēram, pienam vai maizes izstrādājumiem, sabiedrība uzmanīgi seko līdzi, un tas izraisa jūtamu inflācijas pieaugumu. Tas var izraisīt algu un cenu spirāli ar sekundāro ietekmi uz finanšu sistēmu, ko grūti iepriekš aplēst. – Tā kā pieredze liecina, ka – vismaz pēdējā laikā – lauksaimniecības politika daudzējādā ziņā ir kļuvusi par politikas “slikto radinieku”, centrālās bankas pievērš uzmanību lauksaimniecības politikai un norāda uz nevēlamām norisēm. – Skatīt nodevas summu, lauksaimniecības produktu, agribulku, Biodegviela, naftas un pārtikas saikne, inflācija, inflācijas gaidas, klimats. Inflācija, oglekļa dioksīda inflācija, ainava, pārtika, papīri, zaļā, proteīnu inflācija, preču cenas, meža fondi, otrās kārtas ietekme. – Sk. ECB 2007. gada decembra Mēneša Biļetenu, 65. lpp. un turpmāk (skaidra ES kopējās lauksaimniecības politikas kritika).
Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/