Bieži lietots termins, bet ar atšķirīgu saturu (denotāts: lietu kopums, uz ko attiecas termins; ar terminu “aktīvi” apzīmēti objekti). – Visas preces, kas pieder – privātām mājsaimniecībām, un pēc tam vecākā literatūrā sauktas arī par mājsaimniecībām, – uzņēmumiem, un pēc tam saistībā ar tiem bieži sauktas arī par korporatīvo kapitālu un ekonomiskajā nozīmē – par rūpniecības aktīviem, kā arī – valstij. Šo trīs posteņu summu sauc par reālajiem aktīviem. – Reālie aktīvi un visi apstākļi, kas kalpo ekonomikas ekonomisko spēku pastāvīgai attīstībai (= nacionālā bagātība). – Saskaņā ar SFPS – visi materiālie un nemateriālie aktīvi (nemateriālie aktīvi; nemateriālie aktīvi), – kas pieder uzņēmumam un – kas dod iespēju radīt naudas plūsmu. – Nauda, kas ieguldīta ienākumus nesošos vērtspapīros, piemēram, akcijās, obligācijās vai nekustamajā īpašumā. – Naudas līdzekļi, kas noguldīti kapitāla pārvaldīšanas sabiedrībās apmaiņā pret sertifikātu emisiju, un ar tiem iegādātie aktīvi (atsevišķs īpašums: īpašie aktīvi saskaņā ar KAGG 6. iedaļas 1. apakšiedaļu). – Līdzekļi, kas ieguldīti fondos un aktīvos, lai apkalpotu izdienas pensijas vai apdrošināšanas līgumus (piesaistītie aktīvi). – Finanšu nozīmē – uzņēmējdarbības uzņēmuma īpašums, ko īsā laikā var pārvērst naudā (= finanšu aktīvi). – ECB statistikā – bruto kapitālieguldījumi pamatkapitālā, atskaitot nolietojumu, ņemot vērā krājumu un neražoto aktīvu (materiālo aktīvu) pārmaiņas; sk. aprēķinus un noteiktās vērtības attiecīgā ECB mēneša biļetena sadaļas “Euro zonas statistika” sadaļā “Finanšu un nefinanšu konti”. – Sk. dārgmetālu krājumi, fondi, komerciālais kapitāls, ilglietojuma preces, zemes īpašums, aktīvi, investīcijas, kapitāls, kapitāls, kapitāla pārvaldības uzņēmums, kapitāla attiecība, kapitāla preces, kapitāla krājumi, fondi, kustamā manta, pensiju fondi, plutokrātija, privātā bagātība, kvalificētu investoru reģistrs, neto vērtība, reālā bagātība, sociālais kapitāls, bagātības efekts, aktīvs, bagātība. – Sal. attiecīgo Deutsche Bundesbank ikmēneša pārskatu par katra gada decembri ar detalizētu informāciju par Vācijas uzņēmumu definēto bagātību, kas sadalīta pa tautsaimniecības nozarēm un sīkāk iedalīta atsevišķos aktīvu posteņos, ECB 2006. gada maija mēneša pārskatu, 49. lpp. un turpmāk (kapitāla apjoms euro zonā un tā sastāvdaļas ar daudziem pārskatiem), BaFin 2005. gada pārskatu, 143. lpp. (prospekta prasības ieguldījumiem aktīvos), Deutsche Bundesbank 2005. gada jūnija mēneša pārskatu, 143. lpp. 17 (pārskats par kapitāla veidošanu kopš 1991. gada), ECB 2006. gada oktobra Mēneša pārskats, 71. lpp. un turpmāk (svarīgi skaidrojumi par kapitāla pozīcijas reģistrēšanu; pārskati), ECB 2006. gada decembra Mēneša pārskats, 53. lpp. un turpmāk (privāto mājsaimniecību neto bagātības aprēķins), Deutsche Bundesbank 2008. gada janvāra Mēneša pārskats, 33. lpp. un turpmāk (kapitāla konts; nacionālā bagātība), ECB 2013. gada maija Mēneša pārskats, 53. lpp (kapitāla konta attīstība kopš 2000. gada).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@ekrah.com
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *