Tiešās investīcijas

Iekšzemes saimnieciskās vienības nodoms iegūt ilgstošu līdzdalību (tas nozīmē, ka pastāv ilgtermiņa attiecības starp tiešo ieguldītāju un tiešo ieguldījumu uzņēmumu) uzņēmumā ārvalstīs, parasti iegādājoties vismaz desmit procentus balsstiesīgo akciju. – ECB tos iedala – pašu kapitālā, kas ietver arī apvienošanās un iegādes darījumus, – reinvestētajā peļņā, t.i., peļņā, kas netiek izmaksāta ieguldītājam peļņas sadales veidā, un – citos ieguldījumos, kas galvenokārt ietver aizdevumus saistītajos uzņēmumos. Attiecīgo plūsmu uzraudzība un dezagregācija ir svarīga ilgāka termiņa monetārajai politikai. – Vācijas maksājumu bilances statistikā tiešie ieguldījumi ir definēti nedaudz atšķirīgi; sk. skaidrojumus Vācijas Bundesbankas mēneša pārskata statistikas pielikumā; tur statistika “Kapitāla darījumi ar ārvalstīm”. – Tiešās investīcijas būtībā vienmēr ir kapitāla eksports. Tas izpaužas vai nu kā iekšzemes uzņēmumu kapitāla aizplūšana uz ārvalstīm, vai arī kā vietējā līmenī gūtās peļņas tieša izmantošana. Ārvalstu investīciju ietekme uz preču plūsmu ir atkarīga no tā, vai attiecīgajā gadījumā ražošanas posmi tiek pārcelti uz ārvalstīm vai arī tiek veicināta tirgus attīstība ārvalstīs. Empīriskie pētījumi liecina, ka Vācijas tiešajām investīcijām ir tendence stiprināt ārējo tirdzniecību. – Sk. ārējā tirdzniecība, sadales princips, internacionalizācija, investīcijas, kapitāls, kapitāla plūsmas, reversās plūsmas, procentu sloga attiecība. – Sk. pašreizējās vērtības vairāku raksturlielumu dalījumā attiecīgā ECB mēneša pārskata pielikuma “Euro zonas statistika” sadaļā “Ārējā tirdzniecība”, kā arī ECB 2002. gada jūlija mēneša pārskata 71. lpp., Deutsche Bundesbank 2005. gada janvāra mēneša pārskata 29. lpp. un turpmākos datus. (Vācijas banku ieguldījumi ārvalstīs; turpat 23. lpp. par [sarežģītajiem] norobežošanas kritērijiem), Deutsche Bundesbank 2005. gada marta mēneša pārskats, 43. lpp. (statistika neietver šādus ieguldījumus, ko finansē vietējās filiāles ārvalstīs), ECB 2005. gada jūlija mēneša pārskats, 62. lpp. un turpmāk. (šeit arī kapitāla plūsmu iedalījums; pārskati), ECB 2005. gada oktobra Mēneša biļetens, 12. lpp. un turpmāk (tiešo investīciju ES iedalījums pēc dažādiem kritērijiem), Deutsche Bundesbank 2006. gada janvāra Mēneša biļetens, 28. lpp. un turpmāk. (korelācija starp tirdzniecības bilanci un tiešajiem ieguldījumiem), ECB 2006. gada jūlija Mēneša biļetens, 83. lpp. (šeit arī par jautājumu, kad tiešie ieguldījumi papildina vai aizstāj tirdzniecību), Deutsche Bundesbank 2006. gada septembra Mēneša biļetens, 45. lpp. un turpmāk (mācību grāmata; bagātīgs informācijas klāsts, daudz pārskatu). ECB 2008. gada augusta Mēneša biļetens, 75. lpp. (paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes ietekme uz tiešajām investīcijām; pārskats par 2004.-2007. gadu), Deutsche Bundesbank 2011. gada decembra Mēneša biļetens, 59. lpp. un turpmāk (Vācijas tiešās investīcijas kopš 2004. gada; daudzi pārskati; svarīgas korelācijas; atsauces piezīmēs), Deutsche Bundesbank 2013. gada pārskats, 50. lpp. f. (tiešās investīcijas un maksājumu bilance; Vācijas tiešo investīciju sadalījums kopš 2000. gada; paskaidrojumi), Deutsche Bundesbank 2014. gada marta mēneša pārskats, 49. lpp. un turpmāk (tiešo investīciju un iekšzemes investīciju aktivitātes saistība; pārskats; atsauces), Deutsche Bundesbank 2014. gada jūnija mēneša pārskats, 66. lpp. un turpmāk (jauns segums¸ pāreja no virziena principa uz aktīvu un pasīvu principu), Deutsche Bundesbank 2014. gada jūlija mēneša pārskats, 65. lpp. (Vācijas tiešās investīcijas pasaulē: pārskats).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/