Tekošā konta deficīts (tekošā konta deficīts)

Aptuveni runājot, valsts patērē vairāk, nekā tā ražo; tiek tērēts vairāk naudas, nekā ir pieejams, un šo nelīdzsvarotību kompensē kapitāla ieplūde no ārpuses. Parasti tekošā konta deficīts, kas ilgst vairākus gadus (izņēmumi ir, piemēram, kari vai dabas katastrofas), liecina par ražošanas faktoru neefektīvu izmantošanu (ierobežotie resursi netiek sadalīti visizdevīgākajā veidā). – Ja kopējie uzkrājumi attiecīgajā periodā ir mazāki nekā ieguldījumi, tekošā konta negatīvais saldo norāda uz uzkrājumu starpību. Tas obligāti jāsedz ārvalstīs, samazinot kredītu atlikumus vai aizņemoties. – Globāli savstarpēji saistīts finanšu tirgus ļauj valstīm ar augstu izaugsmes jaudu aizņemties ārvalstīs, lai finansētu izaugsmi, t. i., veikt lielākus ieguldījumus, nekā iespējams, izmantojot pašu ietaupījumus. Rezultātā kapitāla krājuma paplašināšanās un uzlabošanās rada izaugsmes pieaugumu turpmākajos periodos ar nosacījumu, ka aizņemtais kapitāls tiek izmantots ekonomiski pamatoti. Tādējādi ārvalstīs uzņemto parādu procentus un atmaksu var veikt, neierobežojot patēriņu. – Sk. korekcijas, simetriskas korekcijas, Grieķijas krīze, izaugsmes diferenciāli, valūtas zonas iekšienē. – Sk. 2010. gada jūlija Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 17. lpp. un turpmāk (tekošā konta deficīta principi; pārskati; atsauces), 63. lpp. un turpmāk (tekošā konta deficīta ietekme finanšu krīzes laikā), 2011. gada oktobra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 50. lpp. un turpmāk (tekošā konta deficīts ES uzraudzības kontekstā), ECB 2013. gada janvāra mēneša pārskatu, 45. lpp. un turpmāk (naftas importa slogs euro zonas tekošajā kontā, sadalījumā pa valstīm). Misijas un mērķu definīcija (vērtību deklarācija): Attiecībā uz banku – prasības, kas izvirzītas katram darbiniekam un kas nosaka viņa vai viņas uzvedību iestādē (iekšienē) un saskarsmē ar klientiem. Šādu korporatīvo kultūru parasti raksturo rakstīti principi, piemēram, godīgums, draudzīgums pret klientiem, labā griba un godīgums; tā var attiekties arī uz ārējo izskatu, piemēram, korporatīvo modi (bankas standarti, kas atspoguļo tās kultūru, klasificējot pamatnoteikumus attiecībā uz rīcību un uzvedību visos ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos, bieži vien arī korporatīvo modi un ne tikai). – Sk. “Baņķiera galds”, “Uzvedības zīmolvedība”, “Korporatīvā pārvaldība”, “Dress Code”, “Silo Thinking”, “Tenu-Schlamper”.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/