Fiskālais pakts

Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ko eirozonas valdības pieņēma 2012. gada sākumā. Papildus stingrai budžeta disciplīnai un parāda bremzēšanai līgumslēdzējas puses vienojās par stingrāku deficīta procedūru. – Tas, vai pakts var novērst jaunas parādu krīzes, ir apšaubāms. Tas ir tāpēc, ka nevēlama attīstība darba tirgū (arodbiedrības piespiež palielināt algas virs darbaspēka robežprodukta [aptuveni: uzņēmumam par katru nostrādāto stundu jāmaksā lielāka alga, nekā darbinieks rada pievienoto vērtību], kas rada starptautiskās konkurētspējas zudumu) un finanšu tirgū ir iespējama pat pie sabalansēta valsts budžeta. – Turklāt pretēji dažiem apgalvojumiem plašsaziņas līdzekļos Fiskālais pakts nekādā ziņā nav fiskālā savienība. Pat ja fiskālie noteikumi joprojām tiek pārkāpti, no valsts budžeta suverenitātes nedrīkst atteikties. Atbildība par fiskālo politiku un līdz ar to arī par saskaņoto pasākumu īstenošanu paliek valsts līmenī. – Fiskālā pakta kritikā tika uzsvērts, ka valstīm ar lieliem parādiem ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai ar ļoti maziem soļiem panāktu budžeta līdzsvaru. Radikāli taupības pasākumi padziļina krīzi un noved pie pretējā mērķa. Ekonomikas lejupslīdes dēļ nodokļu ieņēmumi samazinās, bet pārvedumu maksājumi palielinās. Tas savukārt palielina valsts parādu, kas rada pieprasījumu pēc jauniem taupības pasākumiem, kuri vēl vairāk padziļina krīzi. Tas rada apburto loku, no kura ir ļoti grūti izkļūt. – Jebkurā gadījumā ir jānovērš nelīdzsvarotības cēloņi un jāīsteno reformas, piemēram, jāattīsta konkurence visos līmeņos un jācenšas panākt efektīvu valsts pārvaldi un stabilu tiesību sistēmu. – Kamēr visu valstu rīcību nenosaka apziņa, ka šajā paaudzē nedrīkst patērēt resursus, paredzot nākamos laikus, izmantojot valsts parādu (“stabilitātes kultūra”), visas attiecīgās vienošanās galu galā būs neefektīvas. – Skat. automātiskās korekcijas, glābšana, bilances korekcijas, vainas meklēšana, disfunkcionalitāte, valūtas zona, galvenie dati, makroekonomika, šantāžas potenciāls, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, Eiropas Stabilitātes mehānisms, pakete “Euro plus”, EMS eksplozija, Finanšu padome, finanšu stabilitāte, Grieķijas krīze, savstarpējs spiediens, Īrijas krīze, Japanizācija, politikas spaile, politikas mūžīgā kustības mašīna, politikas saistību nepildīšana, Portugāles krīze, glābšana, parāda narkotikas, parādu savienība, solidaritāte, finanses, konta bloķēšana, valsts parāda spiediens, Stabilitātes un izaugsmes pakts, fundamentāla kļūda, Tīna, pārvedumu savienība, nelīdzsvarotība, EMS iekšējā, bagātības nodeva, parāda un ražīguma saikne, līguma ievērošana, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks, izaugsmes veicināšana, konkurētspēja, piespiedu ekspropriācija. – Sk. Deutsche Bundesbank 2011. gada pārskatu, 37. lpp. un turpmāk (ekonomiskā koordinācija ES kopumā un īpaši; pārskats; atsauces), ECB 2012. gada pārskatu, 151. lpp. un turpmāk (Līguma stāšanās spēkā 2013. gada 1. janvārī; parāda bremze), Deutsche Bundesbank 2012. gada februāra mēneša pārskatu, 64. lpp. un turpmāk (Fiskālā pakta prezentācija un novērtējums), ECB 2012. gada marta mēneša pārskatu, 56. lpp. (Fiskālā pakta prezentācija), ECB 2012. gada maija mēneša pārskats, 85. lpp. un turpmāk (detalizētas un padziļinātas diskusijas par Fiskālo paktu), Deutsche Bundesbank 2013. gada augusta mēneša pārskats, 71. lpp. un turpmāk (jauni lēmumi par deficīta procedūrām), ECB 2013. gada septembra mēneša pārskats, 113. lpp. un turpmāk (Stabilitātes un izaugsmes pakta stiprināšanas rezultāti; nepieciešami turpmāki uzlabojumi).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/