Dolāra avārija

Bažas, ka ASV dolārs pēkšņi varētu zaudēt lielu daļu savas vērtības starptautiskajos valūtas tirgos, kas radās ap 1980. gadu. – Šo bažu pamatā ir fakts, ka daudzas pasaules centrālās bankas visas vai lielāko daļu savu valūtas rezervju tur ASV dolāros, parasti – ASV Valsts kases obligācijās, par kurām tiek maksāti procenti. Ja centrālās bankas, īpaši Āzijas, ļoti strauji samazinātu dolāru turējumus un pārvietotu savas ārvalstu valūtas rezerves, ASV dolāra vērtība varētu strauji kristies. – Protams, šāds ASV dolāra kursa kritums visvairāk ietekmētu centrālās bankas. Tāpēc tām ir pamats portfeļu pārstrukturēšanu veikt lēni un ļoti uzmanīgi, un, ja iespējams, savstarpēji apspriežoties. – Pasaules finanšu krīzes laikā no 2008. gada rudens, kas izvērsās no iepriekšējā gada paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes, daudzas centrālās bankas, īpaši Āzijā, nolēma pakāpeniski sadalīt savas ārvalstu valūtas rezerves, kas līdz tam bija ieguldītas galvenokārt ASV dolāros. – Sk. uzkrājumu pārpilnība, krīze, sistēmiska krīze. – Sk. 2011. gada Finanšu stabilitātes ziņojumu, 58. lpp. un turpmāk (Vācijas banku refinansēšanas deficīts dolāros; pārskats).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/