Carry trades (izmanto arī vācu valodā; dažreiz arbitrāžas stratēģi)

Klienti ņem aizdevumu ar zemu procentu likmi vienā iestādē, piemēram, krājbankā, un nogulda šo summu ar augstāku procentu likmi citā bankā; parasti tas ir procentu likmju starpības darījums. – Jo īpaši: Investori valstī ar zemām procentu likmēm ņem aizdevumus vietējā valūtā, piemēram, Japānas jenās, lai par šo naudu iegādātos produktus ar augstiem procentiem ārvalstu valūtās, piemēram, ASV dolāros. Šādi pārneses darījumi ierobežo centrālās bankas īstenoto zemo procentu likmju politiku. – Kad finanšu krīzes laikā pēc paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes ASV Federālo rezervju sistēma iepludināja ekonomikas ciklā likviditāti ar nulles procentu likmēm, daudzi tirgus dalībnieki kļuva par parādniekiem un aizņemto naudu ieguldīja ienesīgākos aktīvos visā pasaulē, tostarp uzņēmumu obligācijās un akcijās. Rezultātā radītais pārdošanas spiediens uz ASV dolāru izraisīja tā vājināšanos, padarot šādus spekulatīvos darījumus tagad vēl pievilcīgākus. – Principā “carry trade” tirgotāji spekulatīvi iegulda lēti piesaistītu naudu, vēlams, akcijās, izejvielās un nekustamajā īpašumā. Tomēr pieredze rāda, ka viņi nekavējoties atsakās no šīm investīcijām, kad citur pasaulē parādās iespēja gūt lielāku peļņu. Tāpēc kapitāls netiek pastāvīgi novirzīts pie labākā saimnieka (visizdevīgākā ierobežoto resursu sadalījuma), bet gan tiecas pēc augstas peļņas īstermiņā. Tādēļ daži aicina ar piemērotiem līdzekļiem, piemēram, kapitāla kontroli, novērst procentu likmju starpību. – Tas kļūst bīstami, kad ar valūtas pārvedumu tirdzniecības pozīciju uzkrāšanās rezultātā uzkrātais “flyback” potenciāls pēkšņi izlādējas, t. i., kad pārvedumu tirdzniecības darījumu dalībnieki steigšus pāriet no vienas valūtas uz otru. Tas var izraisīt ārkārtējas valūtas kursa svārstības, kas atstāj tālejošas sekas uz ārējo tirdzniecību un tādējādi arī uz tautsaimniecību kopumā. – Sk. arbitrāža, skaidras naudas noguldījums, uzvarētāju vajāšana, trīs gadu konkurss, nauda, lēta, monetārā transformācija, telpiska, naudas pārpalikums, nauda, karsta, kapitāla kontrole, MSCI indekss, zemu procentu likmju politika, nulles procentu likme, kvantitatīvā mīkstināšana, ienesīguma vajāšana, apspiešana, finanšu, slēpta politika, procentu likmju stimuls, procentu likmju starpība, procentu likme, saglabāta zema. – Sk. 2005. gada jūlija Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 43. lpp. un turpmāk (stratēģiju skaidrojums; septiņu gadu grafiks; atsauces), 2007. gada februāra Deutsche Bundesbank mēneša pārskatu, 32. lpp. un turpmāk (ienesīguma salīdzinājums starp carry trading un valūtas nākotnes darījumiem), 2010. gada marta ECB mēneša pārskatu, 32. lpp. 101 ff. (pārneses darījumu aktivitātes kopš 2004. gada; pārskati), 2010. gada Finanšu stabilitātes ziņojums, 41. lpp.: pārskats par valūtas maiņas darījumiem), Deutsche Bundesbank 2014. gada jūlija Mēneša pārskats, 18. f. lpp.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/