Transfer union arī transferu kopiena (transferu savienība)

2010. gada pavasarī plaši izskanēja uzsaukuma vārds saistībā ar Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidi un palīdzību Grieķijai, kas bija tuvu valsts bankrotam, un tikai gadu vēlāk arī Portugālei un citām eirozonas dalībvalstīm. – Eiropas monetārās savienības būtisks pīlārs bija princips, ka nevienai dalībvalstij nav jāatbild par citas dalībvalsts parādiem. Šāda neizsaistīšanas klauzula ir skaidri noteikta LESD 125. pantā. Turklāt no katras dalībvalsts tika prasīts un sagaidīts, ka tā pret kopējo valūtu rīkosies godīgi. Izmantojot atbalstu, kā tas ir Grieķijas, Portugāles, Spānijas, Kipras un citu valstu gadījumā, tiek nepareizi noteikti stimuli: tiek mīkstināta budžeta disciplīna. Tā vietā, lai izrādītu solidaritāti attiecībā uz kopējo valūtu – ar eiro Grieķija pirmo reizi daudzu desmitgažu laikā saņēma stabilu naudu un iepriekš nezināmu zemu procentu likmju līmeni -, tiek paļauts uz to, ka citu dalībvalstu pilsoņi, kas ievēro līguma noteikumus, ir gatavi upurēties. – Bieži izskanējušais iebildums, ka ES jau ir pārvedumu savienība, ir acīmredzami nepatiess. Tas ir tāpēc, ka pārvedumi starp dalībvalstīm, piemēram, lauksaimniecības maksājumi, ir precīzi definēti pēc to mērķa un ierobežoti apjoma ziņā. Saskaņā ar ES līgumu pārskaitījumi, kas saistīti ar pārmērīgu budžeta deficītu kādā valstī vai – kas parasti ar to ir saistīts – konkurētspējas zudumu, nav saistīti ar maksājumu saistībām no citu dalībvalstu puses. Turklāt pieredze rāda, ka šāda nevēlama attīstība daudzos aspektos nekontrolējami izraisa impulsu, kura virzītājspēks kļūst arvien spēcīgāks. Drīz vien tiek sasniegts apjoms, kas galu galā ievērojami ietekmē donorvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni. Tā pie varas nāks partijas, kas savā programmā būs iekļāvušas izstāšanos no ES (“Eiropa – ne šādā veidā!”). – Sk. devalvācija, fiskālā politika, bail-ins, centrālā banka, bail-out, banku savienība, riska dalīšana, vainas spēle, deficīta finansēšanas aizliegums, banku noregulējuma mehānisms, Eiropas Noregulējuma fonds, Eiropas Stabilizācijas mehānisms, EMS eksplozija, ECB grēkā krišana, zelta upuris, Grieķijas krīze, savstarpējs spiediens, Helleno mānija, Īrijas krīze, Neiro, politikas skava, Portugāles krīze, glābšana, glābšanas pasākumi, parādu klubs, parādu zāles, septiņu procentu limits, solidaritāte, finanses, bloķētais konts, valsts obligācijas, Stabilitātes un izaugsmes pakts, stabilizācijas mehānisms, Eiropas, aktīvu nodeva, līguma lojalitāte, parāda un produktivitātes saikne, izaugsmes un parāda fakts, vēsturisks fakts. – Sk. 2010. gada maija Deutsche Bundesbank mēneša ziņojumu, 12. f. lpp. (par garantijām Eiropas Stabilizācijas mehānisma ietvaros), 2010. gada novembra Deutsche Bundesbank mēneša ziņojumu, 11. f., 67. lpp. (pirms attiecīgā atbalsta saņemšanas problemātiskajām valstīm jāveic ticami konsolidācijas pasākumi), 2011. gada augusta Deutsche Bundesbank mēneša ziņojumu, 66. f. lpp. un turpmāk (nopietni iebildumi pret netiešo virzību uz pārvedumu savienību).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Comments

So empty here ... leave a comment!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Sidebar