Stresa tests un stresa tests

Kopumā modeļa aprēķins, kura mērķis ir atklāt un novērtēt portfeļa riskus. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ārkārtējām, bet iespējamām izmaiņām ekonomikas vidē kopumā un atsevišķās jomās (šoki). – Starptautiskais Valūtas fonds neregulāri pārbauda valsts finanšu sistēmu attiecībā uz tās noturību pret negatīvām makroekonomiskās vides norisēm, kas tiek pieņemtas aprēķinu modelī. Rezultāti ir publicēti. – Pārbaudes, ko uzdevušas veikt uzraudzības iestādes vai ko veikušas pašas uzraudzības iestādes attiecībā uz banku un apdrošināšanas sabiedrību spēju uzņemties risku. Saskaņā ar Maksātspējas regulu ES iestādēm regulāri jāveic stresa testi visiem galvenajiem riska veidiem. Dažkārt paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzes laikā, kas pārauga globālā finanšu krīzē, kļuva skaidrs, ka modeļa aprēķinos iespējamie zaudējumi bija noteikti pārāk zemi – parasti pieejas ietvēra zaudējumus, kas bija līdzvērtīgi ceturkšņa peļņai, – un neņēma vērā arī iespēju, ka piedāvājums un pieprasījums finanšu tirgū dažkārt varēja pilnībā sabrukt visā pasaulē. – Bieži tiek aicināts veikt vienotus stresa testus visām ES bankām, tomēr iestāžu un uzņēmējdarbības modeļu dažādības dēļ tie, visticamāk, nesniegs jēgpilnus un, iespējams, pat maldinošus rezultātus. Tomēr 2011. gada jūlijā Eiropas Banku iestāde pirmo reizi publicēja 91 iestādes, tostarp 14 Vācijas banku, stresa testu rezultātus. Tirgus reakcija uz publikāciju liecināja, ka tas ir palielinājis uzticību bankām. – Kopš 2005. gada Vācijas Bundesbanka novembrī publicē Finanšu stabilitātes ziņojumu, kurā cenšas ļoti detalizēti un visaptveroši atspoguļot visus finanšu sistēmas riska faktorus. – Sk. sabrukuma risks, aktīvu kvalitātes pārskats, visaptverošs novērtējums, avārija, domino efekts, peļņas vājums, ekstrēms notikums, negatīvs, ECB kritums, finanšu tirgus stabilitāte, finanšu sistēma, ganāmpulka uzvedība, hibrīdbanka, likviditātes krīzes plāns, tirgus riska stresa tests, Mērfija likums, riska uzņemšanās spēja, riska un maksātspējas novērtējums, īpašumtiesības, šoks, ārējais, jutīguma analīze, stresa tests, atrunas, uzticība, svārstīgums, sliktākais scenārijs. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2003. gada decembra mēneša pārskatu, 55. lpp. un turpmāk, BaFin 2003. gada pārskatu, 24. lpp. un turpmāk, lpp. 44 (attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām), ECB 2005. gada janvāra mēneša pārskats, 61. lpp. (attiecībā uz procikliskumu ES), Deutsche Bundesbank 2005. gada septembra mēneša pārskats, 61. lpp. un turpmāk (ļoti detalizēts izklāsts; pārskati; atsauces), ECB 2005. gada oktobra mēneša pārskats, 79. lpp. un turpmāk (mācību grāmatas izklāsts; pārskati), ECB 2007. gada februāra mēneša pārskats, 90. lpp. un turpmāk (krīzes simulācijas testi ES), BaFin gada pārskats 2006. 94 ff. (stresa tests apdrošināšanas sabiedrībās), 121. f. (testu nozīme saistībā ar Bāzele II; secinājumi no bankās veiktajiem stresa testiem), BaFin 2007. gada pārskats, 91. f. (dažādi rezultāti), Vācijas Bundesbankas 2008. gada septembra mēneša pārskats, 66. f. (likviditātes riska stresa testi), BaFin 2008. gada pārskats, 56. lpp. (likviditātes riska pārvaldības noteikumi). BaFin 2009. gada pārskats, 92. lpp. (Bafin testi), ECB 2010. gada augusta mēneša pārskats, 43. lpp. un turpmāk (stresa tests atklāj acīmredzamu kapitāla nepietiekamību), BaFin 2010. gada pārskats, 12. lpp. (Vācijas bankas piedalījās stresa testā), 45. lpp. un turpmāk (ES stresa testi)., 102.f. lpp. (BaFin stresa testu rezultāti), 139. lpp. (jaunas prasības stresa testiem; apgrieztie stresa testi: lai noteiktu, kuru riska faktoru mijiedarbības rezultātā iestāde ir pakļauta riskam), 2011. gada finanšu stabilitātes ziņojums, 45. un turpmākās lpp. (Vācijas iestāžu riska uzņemšanās spējas novērtējums; pārskati), BaFin 2011. gada pārskats, 59. lpp. un turpmāk (starptautiski koordinēto stresa testu veikšanas gaita), 123.f lpp. (BaFin stresa tests apdrošināšanas sabiedrībām: rezultāti), 152.f lpp. (EBI stresa tests: rezultāti), Finanšu stabilitātes ziņojums 2013. gadā, 1. 11 (kopsavilkuma stresa rādītājs Vācijas finanšu sistēmai kopš 2007. gada), 59. lpp. un turpmāk (stresa testu rezultāti), BaFin 2013. gada pārskats, 37. lpp. (EBI vienotās stresa testu pamatnostādnes), 132. lpp. un turpmāk (arī EIOPA veiktais stresa tests apdrošināšanas sabiedrībām; sīkāka informācija).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/