Geldbezeichnungen, volkstümliche deutschsprachige (vācu valodā lietotie tautas naudas nosaukumi)

Naudas izteicieni, ko naudas vēsture, naudas psiholoģija un valodniecība pēta pēc nozīmes un izcelsmes, kā tie bija vai joprojām ir izplatīti vācu valodas lietojumā kopumā vai atsevišķos reģionos un/vai – atsevišķās cilvēku grupās. – To vidū ir tādi nosaukumi kā Asche (kaut kas netīrs?), Bims, Bimbes (abi vārdi no velsiešu valodas vārda, kas apzīmē maizi), Bokup (velsiešu valodas vārds) Cash, Diridari (bavāru valodā: graudu un žestu maisījums; lauksaimnieka bagātības apzīmējums), Draht, Eier, Euronen, Fett, Flocken, Flöhe, Fuchs (kopš 2000. gada arī 50 eiro banknotei), Heu, Holz, Keulen, Kies (no jidiš vārda kis = naudas maiss?), Kikerlinge, Klötze, Knaster (no latīņu valodas canistrum = grozs?), Knete, Knöpfe, Knüppel, Kohle, Koks, Krazacken, Kröten (pēc bruņurupuča uz sengrieķu monētām?), Lachs, Lappen (banknotēm), Maradevi (pēc senas Spānijas monētas), Mäuse, Maxen (zelta monētas, nosauktas Bavārijas elektora Maksimiliāna II Emanuela vārdā?), sūnas (no ebreju “ma’oth”, kas aptuveni nozīmē “graši”?), Mücken, Okken, Öcken, Peanuts (= zemesrieksti = sīknauda; to izteicis Deutsche Bank AG vadītājs saistībā ar nekustamā īpašuma krāpnieka Šneidera 1994. gadā nodarītajiem miljardiem zaudējumu), Penunzen (no latīņu pecunia, kas vācu valodā ienācis caur poļu valodu), Piepen, Pimperlinge, Pinke, Pinkepinke (no ebreju pinka ir maciņš); pinka tur ir maciņš), pinunze, pulveris, puseratze, rubel, schabangas, Schleifen, Schnee, Schotter, Schrubbe, Sickel, Stater (antīkā monēta), Steine, Stutz, Tacken, Zaster (no krāpnieku valodas – dzelzs), Zechinen (no zecchino, Venēcijas zelta monēta), Zunder, Zwirn (sastāv no divām pusēm?) un daudzi citi. – Citās valodās ir līdzīga daudzveidība; angļu valodā, piemēram, blunt, bones, brocas, bucks, cactus, cheese, chink, dibs, dosh, dough, ducats, dust, ends, fierro, ghedis, green, hoot, jack, kate, lace, lettuce no latīņu lactura = piens?), lolly (= grants: eLolly!), loot, moola, mazuma (no jidiš = tas, kas tagad vajadzīgs), oof, plunks (= nomests), ready, rhino, scratchdough, siller (= skotu sudrabs), simoleons, splosh, spondulicks (arī: spondulix), tin un citi. – Skatīt bob, miruši prezidenti, vieni, izspiests, vistas barība, moneys, penonse, sporas izloze, cukurs.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/