Parastās eiroobligācijas (parastās eiroobligācijas)

Ja vien nav noteikts citādi, tas attiecas uz emisijām, kuras tirgū būtu jāiesniedz kopīgi dažādām euro zonas valstīm, proti, Eiropas parāda aģentūrai. – Līdz šim šādiem plāniem īpaši pretojās Vācija. Tas skaidrojams ar to, ka euro zonas dienvidu valstu (Itālijas, Spānijas, Portugāles, Grieķijas), kā arī Īrijas kredītspēja pašlaik (2013. gada beigās) ir slikta; šo valstu valdības obligācijas tiek tirgotas ar augstu procentu prēmiju. – Šo dalībvalstu konkurētspējas samazināšanās iemesli ir šādi: – kavētas reformas darba tirgū un uzņēmumos, kas redzami izpaužas salīdzinoši augstajās darbaspēka vienības izmaksās, – neatbilstoša nodokļu sistēma, kurā cita starpā ir pārāk zems nodokļu slogs enerģētikai, alkoholam un tabakas izstrādājumiem, – slikta nodokļu morāle (pavirša attieksme pret nodokļiem), – pārāk maz investīciju pētniecībā un attīstībā, kā rezultātā ir pārāk maz modernu rūpniecības nozaru un līdz ar to ekonomiski nelabvēlīga vienības vērtības attiecība, un tas viss – ar publiskajā telpā plaši izplatītu grēkāžu ideoloģiju, kurā par savām neveiksmēm tiek vainota “Brisele”. – Šīs un citas neveiksmes nāktos segt Vācijas nodokļu maksātājiem, gūstot mazāku peļņu no šādām kopīgajām obligācijām, bet saistību neizpildes gadījumā – maksājot lielākus nodokļus, turklāt par to nebūtu jāpieņem nekādi parlamentāri lēmumi (“nav nodokļu bez pārstāvniecības”). – Tāpat nebūtu pilnīgi droši, ka no kopīgām obligācijām iegūtie līdzekļi patiešām ļaus samazināt vājās vietas, nevis ieplūdīs krāšņās ēkās vai patēriņā. – Turklāt ir sagaidāms, ka, palielinoties eiroobligāciju emisijai, tām būs jāpiemēro arvien augstākas procentu likmes, jo investoriem visā pasaulē radīsies aizdomas par spēju atmaksāt parādus un gatavību tos atmaksāt; un tas jo īpaši, ja ES dalībvalstis uzkrās arvien lielākus parādus; un fakts ir tāds, ka gandrīz visi līgumi, kas solīja Eiropas fiskālo disciplīnu, jau iepriekš ir lauzti. – Turklāt būtu jānosaka, kam būtu jāpiešķir pilnvaras lemt par šādu dokumentu izsniegšanu. – Ja eiro obligācijas garantētu tikai EMS dalībvalstis, tas būtu līdzvērtīgi ES sadalīšanai. – Tomēr galvenokārt pastāv morālā kaitējuma problēma: Eirozonas dalībvalstis paļautos uz Kopienas atbalstu ārkārtas situācijās un atliktu malā (nevēlamus) attiecīgus pašu centienus atgūt stabilas publiskās finanses; un atbildība bez kontroles nekad nav bijusi veiksmīga. Grūtāk izskaidrojamu brīvas rīcības gadījumu nevar iedomāties. Fiskālās disciplīnas trūkums tiek atalgots, bet fiskālā stabilitāte tiek sodīta. – Visbeidzot, jāuzsver arī konstitucionālās bažas. Ir pamatots iemesls, kādēļ Vācijā nav federācijas un federālo zemju kopīgu aizņēmumu, jo federālo zemju fiskālā politika ir vienīgi to parlamentu kompetencē. – Ir pilnīgi nereāli pieņemt, ka eiroobligāciju emisija atbrīvotu Eiropu no tirgus ierobežojumiem. Ir nepieciešama cēloņsakarību terapija: jānovērš tirgus neuzticības cēloņi, proti, jāsamazina deficīta valstu parādi līdz Māstrihtas līgumā noteiktajam līmenim. – Skat. automātiskās korekcijas, bailes, perversums, obligāciju starpība, glābšana, vainas spēle, zilās obligācijas, kredītreitinga pārnešana, ClubMed, valūtas svārstības, deficīta finansēšanas aizliegums, disfunkcionalitāte, ar valūtas zonu saistītais, Ekart, šantāžas potenciāls, ES finansiālais atbalsts, eiroobligācijas, Eiropas Finanšu stabilizācijas fonds, Eiropas Monetārā savienība, fundamentāla kļūda, Eiropas Monetārais fonds, EMS sabrukums, ECB kritums, fiskālais pakts, milzu valstis, valdības starpība, Grieķijas krīze, savstarpējais spiediens, Helleno mānija, Kaldora Hiksa kritērijs, algu politika, koordinēta, morālais risks, C plāns, glābšanas plāns, parāda atmaksas pakts, Eiropas, septiņu procentu limits, solidaritāte, finanšu, bloķēts konts, valsts parāda repatriācija, stabilizācijas mehānisms, Eiropas, dienvidu fronte, Tīna, pārdale, centrālās bankas izraisīta, nelīdzsvarotība, EMS iekšēja, aktīvu nodeva, līguma ievērošana, izaugsmes veicināšana, piespiedu ekspropriācija, divvirzienu iespēja. – Sk. ECB 2008. gada pārskatu, 93. lpp. un turpmāk (atsevišķu ES dalībvalstu atšķirīgā konkurētspēja; pārskati), ECB 2013. gada maija mēneša biļetenu, 93. lpp. un turpmāk (padziļināta euro zonas dalībvalstu pašreizējā stāvokļa analīze; pārskati; literatūras atsauces).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/