Labums, sabiedriskais vai kolektīvais labums (sabiedriskais labums, sociālais labums)

Prece vai pakalpojums, kas – ir pieejams visiem sociālās grupas locekļiem, – bet ko neizmanto viena persona, kaitējot citiem; tāpēc patēriņā nav sāncensības. Bieži minētie piemēri ir tiesiskā drošība, aizsardzība pret plūdiem un satiksmes artērijas, transporta maršruti. – Arī finanšu sistēma tiek uzskatīta par sabiedrisku labumu kā savstarpēji saistītu, cieši sasaistītu un savstarpēji pārvītu pakalpojumu kopums. Finanšu stabilitāte kā finanšu sistēmas vienmērīga darbība mūsdienu sabiedrībā ir vismaz tikpat svarīga kā transporta sistēmas, veselības aprūpes sistēmas, sakaru un informācijas sistēmas, tiesību sistēmas vai izglītības sistēmas vienmērīga darbība. Patiešām, ir pareizi norādīts, ka sakārtota finanšu sistēma ir priekšnoteikums visu pārējo sociālo sistēmu sakārtotai darbībai. Iemesls tam ir tāds, ka tad, kad finanšu sistēma ir traucēta, parasti tiek ietekmēta arī naudas mērīšanas īpašība. Tomēr šajās sistēmās nauda tiek izmantota kā visu aprēķināmo cenu un vērtību saucējs. – Sk. naudas funkcijas, pakalpojumus, netirgus, naudas nozīmes teorēmu.

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/