Klimata izraisīta inflācija

Termins, kas parādījās pēc 2000. gada, lai aprakstītu saistību, ka – klimata sasilšana (vispārēja sasilšana) notiek visā pasaulē pieaugošo oglekļa dioksīda emisiju rezultātā, kas – samazina kultūraugu ražas, īpaši graudaugu gadījumā; jo šie augi, paaugstinoties temperatūrai, aug ātrāk un mazāk augļi (paātrina savu attīstību, tādējādi ražojot mazāk graudu), – jo īpaši kultivētie augi, paaugstinoties ārējam siltumam, vairs nesaņem vislabāko iespējamo mitruma daudzumu savai augšanai, arī – paaugstinoties temperatūrai, notiek mitruma zudums (palielinās transpirācija) (dažiem augiem pat nesamērīgi); to dēvē par evapotranspirāciju: pārnesot mitrumu no augsnes uz atmosfēru), bet tajā pašā laikā globālās temperatūras paaugstināšanās izraisa spēcīgus nokrišņus, ko pavada vētras (lietusgāzes, mākoņu negaisi) un viesuļvētras, kas nespēj kompensēt progresējošo evapotranspirāciju un pat kaitē lielākajai daļai pārtikas kultūru, tāpēc – saskaņā ar Pasaules Bankas aplēsēm – lauksaimniecības ražīgums (produkcijas apjoms uz hektāru) no 2080. gada samazināsies par 16 %: raža no hektāra) samazināsies par 16 procentiem bez mēslošanas līdzekļu izmantošanas un vēl par 3 procentiem, ja palielināsies ķīmiskā mēslojuma (mākslīgā mēslojuma) izmantošana, apvienojumā ar tādu kultūru audzēšanu, kas labāk panes sausumu (sausumizturīgākas kultūras), Tas izraisīs spēcīgu pārtikas cenu pieaugumu, ņemot vērā, no vienas puses, piedāvājuma samazināšanos un, no otras puses, pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu (eksperti lēš, ka no 2008. līdz 2080. gadam pieprasījums pēc labības trīskāršosies), un līdz ar to arī pirktspējas samazināšanos pasaulē. – Tuvākos Pasaules Bankas pētījumos tiek pieņemts, ka saskaņā ar šīm ilgtermiņa prognozēm ASV, Kanāda un Vācija, iespējams, varētu gūt labumu no šīs attīstības. Šīs valstis, kas pilnībā (Vācija) vai daļēji (ASV, Kanāda) atrodas relatīvi labvēlīgā ģeogrāfiskā platuma grādos, ir pasaules mēroga universitātes un pētniecības institūti fitoloģijas (botānikas) jomā, un arī šajā gadījumā īpaši augu kultivēšanas jomā (jaunu augu šķirņu radīšana, izmantojot krustošanu un ģenētiskās mutācijas ar mērķi padarīt augus ražīgākus vai pielāgot tos mainīgiem vides apstākļiem). ir plašas zināšanas un pieredze agrārās ķīmijas jomā, jo īpaši attiecībā uz specifiskiem, augiem piemērotiem mākslīgajiem mēslošanas līdzekļiem un pesticīdiem, un – ir līderi arī inženierzinātņu un mašīnbūves jomā. Tāpēc pasaules tirgus cenu pieaugums veicinās investīcijas lauksaimniecībā šajās valstīs (agrārās investīcijas) un līdz ar to arī lauksaimnieciskās ražošanas pieaugumu, kas vismaz kompensēs (arī tur) ar klimatu saistītos ražas zudumus. – Attiecībā uz ES kopumā šie apstākļi, kas ir labvēlīgi Vācijai, varētu kompensēt to, ka Spānijā, Portugālē, Itālijā un Grieķijā klimata pārmaiņu ietekmes dēļ gaidāms līdz pat 30 % ražas zudums. – Sk. biodegvielu, enerģijas un inflācijas saikni, naftas un pārtikas saikni, inflācijas kompensāciju, pirktspējas aizplūšanu, pamatinflāciju, oglekļa dioksīda inflāciju, algu un cenu spirāli, naftas cenu, proteīnu inflāciju, preču cenas, šokus, strukturālos, sekundāros efektus. – Sk. 2008. gada jūnija ECB Mēneša Biļetenu, 10. lpp. un turpmāk (pašreizējā situācija; perspektīvas).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/