darbaspēka izmaksas

Ekonomiskā izteiksmē – visu ar darba samaksu saistīto izdevumu summa, ko darba devēji maksā darba ņēmējiem noteiktā laikposmā (saskaņā ar Eurostat [Eiropas Kopienas statistikas biroja] definīciju – “galvenie izdevumi, ko darba devēji sedz, lai nodarbinātu darbiniekus”). Tie ietver atalgojumu darbiniekiem, darba algas naudā un natūrā, darba devēja sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodarbinātības nodokļus, ko uzskata par darbaspēka izmaksām, atskaitot saņemtās subsīdijas, bet ne profesionālās apmācības izmaksas vai citus izdevumus, piemēram, darbā pieņemšanas izmaksas un izdevumus par darba apģērbu). – Veicot inflācijas analīzi, centrālās bankas īpašu uzmanību pievērš darbaspēka izmaksām. Tas ir tāpēc, ka pakalpojumi veido aptuveni septiņdesmit procentus no pievienotās vērtības euro zonā. Tāpēc uzmanības centrā ir tirgus – piemēram, tirdzniecība, transports vai finanšu pakalpojumi – un ārpustirgus – piemēram, valsts pārvalde, izglītība, veselības aprūpe; to īpatsvars pakalpojumu nozarē ir 55 % – darbaspēka izmaksas pakalpojumu nozarē. – Sk. korekcijas, simetriskās korekcijas, kompensācija uz vienu iedzīvotāju, darbaspēka izmaksas, bezdarba līmenis, Balassa-Samuelsona efekts, papildu pabalsti, kolektīvās izpeļņas indekss, Lidl nauda, algu neelastība, vienības darbaspēka izmaksas, minimālās algas bezdarbs, imigrācija, divu pīlāru princips. – Sk. sīkāk ECB 2005. gada septembra Mēneša Biļetenu, 56. lpp. un turpmāk (definīcijas, pārskati, skaidrojumi par algu dreifu starp abām jomām), ECB 2007. gada jūnija Mēneša Biļetenu, 87. lpp. un turpmāk (algu izmaksu attīstība valsts sektorā atsevišķās euro zonas valstīs; pārskati), Deutsche Bundesbank 2009. gada aprīļa Mēneša Biļetenu, 17. lpp. un turpmāk (šeit arī minimālās algas problēma), ECB 2010. gada maija Mēneša Biļetenu, 64. lpp. un turpmāk. (euro zonas un ASV darba samaksas pārmaiņu 2005.-2009. gadā salīdzinājums; institucionālās atšķirības; pārskati), Deutsche Bundesbank 2010. gada oktobra mēneša pārskats, 70.f lpp. (korelācija starp darba apjomu un darba samaksas izmaksām kopš 1970. gada; pārskati), ECB 2012. gada marta mēneša pārskats, 112. lpp. (3. piezīme: darba samaksas izmaksu samazinājums par 15% rada nacionālā kopprodukta pieaugumu par 8% pēc 7 gadiem).

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/