Aizņemto līdzekļu īpatsvars, LR (lietots arī vācu valodā; retāk

aizņemto līdzekļu īpatsvars un maksimālais parāda īpatsvars, kā arī parāda griesti): Bankas pašu kapitāla attiecība pret bilances aktīviem; precīzāk: pamatkapitāla un visu bilances un ārpusbilances posteņu kopsummas attiecība. Būtībā tas ir paredzēts, lai noteiktu minimālo kapitālu banku aktīviem un tādējādi arī parāda ierobežojumu. Saskaņā ar Bāzeles III regulu no 2018. gada to paredzēts ieviest trīs procentu apmērā. – Galvenokārt tāpēc, ka šis koeficients nav jutīgs pret risku, tas maz ko pasaka. Tāpēc tas pats par sevi nevar būt uzraudzības tiesību aktos noteiktā minimālā kapitāla etalons, jo tas nosaka nepareizus stimulus iestādēm ar zemu riska profilu un, piemēram, vispār nevar izteikt koncentrācijas riskus. Galu galā, ja tiktu ņemts vērā tikai šis viens rādītājs, bankas tiktu mudinātas aizstāt zema riska un līdz ar to zemas peļņas darījumus ar augsta riska darbībām. – ASV uzraudzības iestāžu ieviestais sviras rādītājs nespēja novērst finanšu krīzi, kas sekoja paaugstināta riska hipotekāro kredītu krīzei, jo bankas masveidā nodeva bilances aktīvus īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām. – Ja “Bāzele III” ietvaros visā pasaulē tiks ieviests sviras rādītājs, kas provizoriski ir 3 %, tad līdz tam laikam būs jānodrošina, ka grāmatvedības noteikumi (grāmatvedības noteikumi, finanšu pārskatu standarti) ir vismaz salīdzināmi, ja ne vienoti. Pretējā gadījumā pašu kapitāla un bilances aktīvu aprēķins attieksies uz dažādiem posteņiem. Tas attiecas arī uz ASV no 2018. gada noteikto 8 % sviras rādītāju. – Astoņu lielo, arī starptautiski aktīvo Vācijas iestāžu aizņemto līdzekļu īpatsvars 2013. gada vidū bija tikai 2,2%. Tādējādi uz katru pašu kapitāla 1 EUR bija 45 EUR parāda. – Sk. Bāzele III, augšējā kreditēšanas robeža, Kuka koeficients, seguma koeficients, pašu kapitāla koeficients, regulējums, finanšu stabilitāte, Kapitāla prasību regula, likviditātes krīzes plāns, likviditātes rezerve, zaudējumu absorbcijas spēja. – Sal. ar Deutsche Bundesbank 2006. gada jūnija mēneša pārskatu, 35. lpp. un turpmāk (nepieciešamība precīzi novērtēt koncentrācijas riskus), Deutsche Bundesbank 2006. gada decembra mēneša pārskatu, 85. lpp. un turpmāk (minimālo kapitāla prasību noteikšana saskaņā ar Bāzeles II vienošanos; formula), Deutsche Bundesbank 2009. gada pārskatu, 35. lpp. 100 (pieprasītais sviras rādītājs kā bilances kapitāla rādītājs), 108. lpp. (normatīvais regulējums), Deutsche Bundesbank 2010. gada septembra mēneša pārskats, 9. lpp. (beztermiņa pārbaude Bāzele III ietvaros; saistošs regulējums no 2018. gada), BaFin 2010. gada pārskats, 9. lpp. 52 f. (Bāzeles komitejas darbs saistībā ar sviras rādītāju), BaFin 2011. gada pārskats, 66. f. lpp. (sviras rādītāja aprēķināšana būs obligāta no 2018. gada), Deutsche Bundesbank 2013. gada aprīļa mēneša pārskats, 52. lpp. (definīcija; novērtējums), Finanšu stabilitātes 2013. gada pārskats, 106. lpp. (apsvērumi par laikā mainīgu parāda griestu struktūru), BaFin 2013. gada pārskats, 70. f. lpp. (sviras rādītāju var piemērot pēc uzraudzības iestādes ieskata)….

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/