Indeksu fondi, biržā tirgotie fondi (ETF)

vērtspapīru fondi, kas iegulda atzīta vērtspapīru indeksa vērtspapīros un uz kuriem attiecas salīdzinoši stingras prasības ieguldījumu fondiem Vācijā. Uz indeksu orientētais fonds tiek pārvaldīts aktīvi. Fonda pārvaldība cenšas pārspēt indeksu un sasniegt tā saukto “outperformance”, t. i., fonda sniegumu, kas ir labāks par indeksa sniegumu. – Indeksam sekojošais fonds tiek pārvaldīts pasīvi. Fonda vadība cenšas pēc iespējas precīzāk sekot indeksam, lai fonda vienības sniegums precīzi atbilstu indeksa sniegumam, biržas žargonā to dēvē arī par “pilnībā replicējošu ETF”. – Vācijā abus veidus kontrolē Federālā finanšu uzraudzības iestāde. – 2011. gada sākumā Vācijā tika piedāvāti aptuveni 540 indeksu fondi. Visvairāk tirgotais šāda veida fonds Vācijas biržā ir indeksus atdarinošs (indeksa izsekošanas) fonds, kura pamatā ir Dax indekss. – 2011. gada sākumā visi indeksu fondi Eiropā veidoja nepilnus divus procentus no kopējā fondu apjoma, ASV šis procents bija nedaudz lielāks. Mazo īpatsvaru izskaidro fakts, ka bankas gandrīz nepiedāvā indeksēšanas fondus, jo komisijas maksa par citu finanšu produktu pārdošanu ir augstāka. Taču bieži vien arī no pieprasījuma puses trūkst skaidrības par šāda fonda aktīvu struktūru. Līdz šim indeksu sekojušam ETF nav obligāti jāiekļauj akcijas tā portfelī. ETF kapitāls var sastāvēt no jebkuriem vērtspapīriem vai dārgmetāliem, ja vien aktīvu vērtība atbilst bāzes indeksam; to dēvē arī par sintētisko ETF. – Par mulsinošu tiek uzskatīta arī dažu indeksu sekojošo ETF prakse, kas paredz indeksa svārstību gadījumā veikt vērtspapīru mijmaiņas darījumus ar bankām. – Sk. obligācijas, indeksētas obligācijas, “bagijs”, dārgmetālu fonds, emisija, indeksētas obligācijas, biržā tirgotas preces, financializācija, indeksa izsekošana, inflācijas obligācijas, preču fonds, mijmaiņas darījumi, inflācija indeksēti. – Sal. BaFin 2004. gada pārskats, 177. lpp. (robežvērtība indeksu fondam), kā arī attiecīgais BaFin gada pārskats, 2012. gada Finanšu stabilitātes pārskats, 71. f. lpp. (ETF pieaug), Deutsche Bundesbank 2013. gada janvāra mēneša pārskats, 19. lpp. (daudzi ETF tiek ieviesti ārvalstīs [Luksemburgā]):

Uzmanību: Finanšu enciklopēdija ir aizsargāta ar autortiesībām, un to drīkst izmantot tikai privātām vajadzībām bez skaidras piekrišanas!
Universitātes profesors Dr. Gerhard Merk, Dipl.rer.pol., Dipl.rer.oec.
Profesors Dr. Eckehard Krah, Dipl.rer.pol.
E-pasta adrese: info@jung-stilling-gesellschaft.de
https://de.wikipedia.org/wiki/Gerhard_Ernst_Merk
https://www.jung-stilling-gesellschaft.de/merk/
https://www.gerhardmerk.de/

Comments

So empty here ... leave a comment!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Sidebar